Par epilepsiju

Epilepsija ir samērā bieži sastopama saslimšana. Ar to slimo apmēram 0.3% no iedzīvotājiem. Paziņu, radu vai draugu lokā mums bieži ir cilvēki , kuri arī cieš no šīs slimības.

Neskatoties uz mūsdienu ārstēšanās iespējām, iesakņojušies ir uzskati, ka šo slimību nevar ārstēt vai arī pacientiem būtiski palīdzēt. Cilvēki uzskata, ka epilepsija ir tikai un vienīgi krišana zemē un to pavadoši krampji, putas no mutes. Ļoti bieži netiek atpazīt tās epilepsijas formas, kas noris bez krampjiem, kā arī apziņas traucējumi līdzīgi ģīboņiem.

Bieži epilepsijas formu absancus neatpazīst bērniem.

Tiem raksturīga īslaicīga samaņas atslēgšanās, sastingums, nesekošana notiekošajam.

Šīs parādības novēro ģimenes locekļi vai skolotājs, bet izskaidro kā neuzmanību, „aizdomāšanos”.

 

Tāpat epilepsija var izpausties kā savdabīgas .uzvedības lēkmes, neadekvāta emociju izpausme. Var vērot pēkšņu niknuma, agresivitātes lēkmi, kas cilvēkam nemaz nav raksturīga, pēkšņa kliegšana, smiešanās vai uzbrukums līdzcilvēkiem. Cilvēki ar šādām lēkmēm neapzinās to neadekvātību, bet daudzkārt neizprot to kā slimību un negriežas pie speciālista. Manā praksē ir vairāki šādi gadījumi. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir meitene, kura lēkmes laikā skaļi kliedza. Tas bieži notika skolā, bet tā kā viņa juta lēkmes tuvošanos, viņa skrēja no klases uz tualeti, ieslēdzās, līdz lēkme pārgāja. Meiteni uzskatīja par psihiski slimu, nosūtīja pie psihiatra. Izmeklējot šo lēkmi ar elektroencefalogrāfijas metodi, atklājās- pataloģisks perēklis galvas smadzenēs un nozīmēja pretepilepsijas zāles. Lēkmes pilnībā izzuda, bērns smējās, dejo ansamblī un jūtas pilnīgi vesels.

Otrs piemērs ir jauns vīrietis, kurš lēkmes laikā kļuva agresīvs- uzbruka līdzcilvēkiem, izsita mājai logus. Par šīm rīcībām viņš ļoti kaunējās, lietoja medikamentus, kuru ietekmē lēkmes kļuva retākas.

Vēl ļoti bieži īslaicīgas samaņas zuduma lēkmes jauc ar ģīboņiem.

Īpaši mātes par pusaudžu bērniem stāsta, ka viņš ir paģībis. Bez tam, ja runājam par jauniešiem, to vidū sastopama fotosensetīva ņirbošu gaismu izraisīta epilepsija. Monotoni ņirboša gaisma, kas sastopama diskotēkās, ceļmalas stabiņu ņirbēšana gar acīm, braucot mašīnā, lielveikalu elektrisko spuldzīšu mirgošana var izraisīt bezsamaņas lēkmi.

Pieaugušajiem epilepsijas lēkme pirmo reizi mūžā ir ļoti nopietns signāls par smadzeņu saslimšanu. Tas var būt vienīgais smadzeņu audzēja vai smadzeņu asinsvadu samezglojuma simptoms.

Epilepsija tāpat var būt kā komplikācija pie galvas traumas, insulta, akūtas saindēšanās, pēc vairāku dienu alkohola lietošanas.

Visos gadījumos, ja cilvēkam ir lēkme ar vai bez samaņas zuduma, ar vai bez krampjiem, pēkšņa neadekvāta uzvedība, uztveres vai domāšanas traucējumi, nepieciešama pareiza diagnostika un ārstēšana.

Epilepsijas diagnostikas pamatā ir kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi, kas ļauj atklāt smadzenēs izmaiņas, kā arī elektroencefalogrāfija- perēkļa noteikšanas un lokalizācijai. Sarežģītākos gadījumos pielieto - elektroenefalogrāfisku izmeklējumu ar video novērošanu ilgstoša laika posmā. Ja izdodas diagnozi precizēt, nepieciešama ārstēšana, izvēloties mūsdienīgus medikamentus un to racionālu kombināciju.Jāatceras, ka medikamentu lietošana rada daudz mazāk blakus efektus nekā lēkmes, kas rodas zāles nelietojot.

No medikamentu lietošanas bieži izvairās grūtnieces, slimojošas ar epilepsiju.

Tas nav pareizs risinājums. Pareizi nozīmētas pretepileptiskas zāles, kas novērš lēkmes ir daudz saudzējošākas bērnam nekā pašas lēkmes grūtniecības laikā, kas draud ar skābekļa badu auglim un iespējamu traumu.

Ja Jums vai Jūsu ģimenē kāds slimo ar epilepsiju vai arī Jums nesaprotamās lēkmes, griezieties pie neirologa, sīki izskaidrojiet simptomus, saņemiet nosūtījumu uz izmeklējumiem MRI un EEG, tas palīdzēs izskaidrot šo slimību.

Medikamenti ir plaši pieejami epilepsijas ārstēšanai, tie ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

 

Ārstējieties un topiet veseli!

 

Neiroloģe, Ilona Puriņa, Med. Dokt.

pptPēcoperācijas komplikācijas